Vecāka gadagājuma cilvēku mājokļos dažkārt valda netīrība. Taču tajā nebūt nav vainojams slinkums!

Atceros, kad viesojos pie kāda vecāka gadagājuma radiem, vienmēr ievēroju nianses tīrības ziņā. Kaut kur spogulis bija notraipīts, citviet bieza putekļu kārta. Tad es pat neiedomājos par to, ka cilvēki vecumdienās šīs detaļas, iespējams, vienkārši nesaredz.

Mana mamma allaž bijusi “patoloģiska” tīrības ziņā. Tomēr ar vecumu ir pasliktinājusies viņas redze – viņa vairs nepamana traipus uz drēbēm, drupatas uz galda un putekļus uz grīdas. Jaunībā viņa pati vienmēr izskatījās lieliski, bet dzīvoklis bija ideālā kārtībā. Laika gaitā mammīte novecoja un situācija mainījās.

Tagad viņa pati izgudroja mājokļa tīrīšanas laikā uzlikt brilles. Galu galā gadās, ka, skatoties ar neapbruņotu aci, šķiet, ka viss ir tīrs, bet cilvēks ar labu redzi pamanīs daudz trūkumu. No kauna nevarēs izvairīties.

Dažreiz gadās, ka vecākam cilvēkam vienkārši nav spēka uzturēt kārtību mājā. Tikai pilnīgs resursu trūkums. Turklāt bieži veciem ļaudīm ir fiziskas kaites. Par kādu tīrīšanu var runāt, ja stipras galvassāpes neatkāpjas visu dienu? Jā, un ar augstu spiedienu tu īsti nevari veikt mājokļa tīrīšanu. Šādā stāvoklī tu vienkārši vēlies apgulties un atpūsties.

Tajā pašā laikā cilvēks saprot, ka ir pēdējais laiks sakārtot un iztīrīt dzīvokli, bet atliek to uz labākiem laikiem. Viņš cer, ka drīz veselības stāvoklis nostabilizēsies un varēs ķerties pie tīrīšanas darbiem.

Protams, runājot par slimībām un fizisku grūtumu, viss ir skaidrs. Tomēr atsevišķos gadījumos gados vecāki cilvēki saskaras ar citu problēmu – morālo resursu trūkumu. Visi darbi šķiet grūti, neizdarāmi, negribas neko darīt. Agrāk šis cilvēks varēja būt ļoti strādīgs un veikt mitekļa tīrīšanu bez problēmām, taču vecums ir ieviesis korekcijas.

Patiesībā tas ir trauksmes zvans, iespējama Alcheimera slimība. Iepriekš minētie simptomi ir raksturīgi šīs slimības sākuma stadijā.

Mana draudzene piedzīvoja šādas veselības problēmas. Viņa vēl bija jauna sieviete, taču pēkšņi viņu pārņēma slinkums, apātija un anabioze – organisma stāvoklis, kurā līdz minimumam palēninās vielmaiņa un izbeidzas dzīvības izpausmes. Viņa vienkārši nevarēja piespiest sevi ķerties pie sadzīves lietu veikšanas.

LASI VĒL: Meitene aizgāja uz randiņu ar puisi. Bet restorānā viņai nācās piedzīvot ko ļoti nepatīkamu!

Sieviete pat raudāja un sūdzējās man ar asarām acīs. Sāpju sajūtu viņai it kā nebija, bet viņa nevarēja piespiest sevi kaut ko darīt. Vienkārši nespēja piecelties no gultas.

Viņas slimība strauji progresēja. Drīz draudzene nemaz vairs nevarēja sevi aprūpēt. Viņai konstatēja demenci. Nu viņa jau vairākus gadus ir aizsaulē – šausmīgi, viņa taču bija vēl pavisam jauna sieviete!

Ja tuvinieki laicīgi būtu situši trauksmes zvanus, viņai varētu palīdzēt. Protams, slimība joprojām attīstītos, bet ne tik strauji.

Tāpēc es uzskatu, ka ikvienam no mums ir jāpalīdz saviem vecāka gadagājuma radiniekiem sadzīves lietās un jāuzrauga, kāds ir viņu fiziskais un emocionālais stāvoklis.